........

      Sveiki! Jau kādu laiciņu šeit neko neesmu rakstījusi!:) Rodas sajūta,ka mans blogs "raud" pēc kāda ieraksta. Godīgi sakot,pietrūka šī mana iknedēļas aktivitāte! Tāpēc šīs dienas rakstā, centīšos izklāstīt manas dzīves notikumu gaitu.
      Šis mēnesis burtiski palidoja. Klāt jau pirmais eksāmens. Pēdējais gads vidusskolā. Bažas par turpmāko. Uztraukums! Ikdienā cenšos to slēpt aiz savas maskas,kas,jāatzīst,man labi padodas. Meitene,kurai ir savi mērķi un sapņi. Meitene,kura ir pārliecināta par to,ko vēlas dzīvē sasniegt. Viņu nekas nespēj apturēt. Ne viss ir tā,kā tas liekas. Arī man ir bail no nezināmā! Mēdz uzskatīt,ka bailes dzīvo tikai mūsu iedomās. Gribētos gan ticēt! Reizēm liekas,ka varētu visu atlikušo dzīvi ieritināties kādam azotē un vienkārši dzīvot nedomājot, neuztraucoties par tālāko.
     Ir vēlas kaut kas! Esmu satikusi kādu cilvēku. Kas ir ienācis manā dzīvē diezgan netradicionālā veidā. Visu dzīvi bēgu no savas pagātnes. Ik uz soļa sekoju tam,lai neatgriežos tur,kur biju. Reizēm rodas sajūta,ka tas ir kā skatīties *viņā, dzirdēt *viņu, sajust *viņu. Tikai šoreiz tas ir citādāk. Es nemeklēju savu pagātni! Tā pati atrada mani,tikai citā veidolā. Lēnam sāku aptvert,ka es nevēlos vairs bēgt. Ka iespējams,tam tā ir jābūt. Es visu biju izsapņojusi savādāk. Taču tikai tagad es saprotu,ka tā nebija pareizi. Visu šo laiku es biju kļūdījusies,jo nesapratu,kas ir pareizi. Tas arī ir iemesls manām neizdevušajām attiecībām. Man nevajadzēja bēgt. Mirkļi-ellišķi sāpīgi un dievišķi skaisti./I.Ziedonis/
    Es vēlos ticēt,ka šis ir ceļš,kas ved mani uz zemi,ko dēvē par "Laimi" Es centīšos pildīt savu solījumu. Es vairs nebaidos!