Ikviens cilvēks,kas uzrodas mūsu dzīvē ir skolotājs.Kāds māca mums būt spēcīgākiem,kāds-gudrākam,kāds māca piedot,kāds-būt laimīgam un priecāties par katru nodzīvoto dienu. Kāds vispār mums nemāca neko-vienkārši lauž mūs,bet arī no tā mēs iegūstam pieredzi. Cieni ikvienu cilvēku,lai arī tas uzradies tikai uz mirkli. Jo,ja tas uzradies,tad tam vien jau ir kāda nozīme.
Heilzas blog
sestdiena, 2013. gada 13. jūlijs
trešdiena, 2013. gada 8. maijs
Atvadas;(
svētdiena, 2013. gada 24. marts
"Lieliskais"
Jūtos kā Kerija Bretšota no
filmas ”Sekss un lielpilsēta”. Gluži kā viena no galvenajām varonēm, maldos pa
dzīves takām, kamēr atrodu pareizo ceļu. Bet kā var zināt vai izvēlētais
virziens ir pareizs? Kā var atpazīt „īsto” ceļa zīmi? Kas ir mans „lieliskais”
vīrietis? Tik daudz jautājumu ,bet nevienas konkrētas atbildes.
Tauriņi vēderā, smaids,
satraukums, saviļņojums, paātrināti sirds puksti, vēlme būt līdzas ik mirkli.
Vai tās varētu būt „lieliskā” vīrieša pazīmes? Vai tomēr kārtējā aizraušanās.
Salkani un bērnišķīgi, taču vēlos ticēt, ka tas ir laimīgais sākums. Ir tik
grūti, ko tādu just pret kādu, ņemot vērā to, ka šim cilvēkam pašlaik nevari
pieskarties. Pagaidām pārtieku no sapņu burbuļa. Ejot gulēt smaidu, ceļoties
smaidu. Katru nakti savās domās zīmēju
gleznas, kurās attēloti esam mēs. Fantazēju par to, kā viņš man pieskaras ,
skūpsta. Es sajūtu viņa maigo elpu aiz auss ļipiņas. Iztēlojos, kā viņa rokas
skar manu augumu. Jūtu, kā mani sirdspuksti pukst ar vien straujāk, elpa paliek
smagāka un ritmiskāka. Ķermenis pulsē kā negudrs, nemaz nerunājot par domām,
kas raisās manā prātā. Viņa rokās jūtos kā patvēries mazs bērns. Es domāju par
to, kā viņš raugās man acīs un pazūd manā skatienā. Par to ,kā viņa pirksti
apvijas ap maniem matiem. Es jūtu viņa karsti vibrējošo ķermeni, kas man ierauj
nebeidzamā oazē. Esmu kā enerģētiskais
vampīrs ,kas varētu baroties no jūtām. Spētu dzīvot mūžīgi, jūtot, ko tādu.
Viņš man ir kā ūdens un gaiss. Bez viņa būtu bezspēcīga un nedzīva. Bailes
pārņem prātu, iedomājoties kaut ko tādu. Domājot par viņu, manas domas kļūst
izvirtušas un nerātnas. Ar lielāko prieku mestos kopā ar viņu nezināmajā.
Romantika. Mīlestība. Laime. Iztēlojos,
kā no rīta atveru acis un manā priekšā guļ viņš. Bezrūpīgs, miegā ievainojams,
bet tai pat laikā spēcīgs un vīrišķīgs. Es viņā lūkojos stundām ilgi, līdz viņš
pamostas. Viņš pasmaida, noskūpsta mani un pieritinās klāt. Bieži vien domāju
par to, kā naktīs viņa rokas mani cieši apvij. Reizēm liekas, ka viņa tvēriens
ir pārlieku ciešs un tas mani smacē. Taču, es to paciešu, jo saprotu, ka nekur
citur kā viņa apskāvienos es nejūtos tik labi. Tie mani nogalina, bet arī
sargā. Vienā kustībā apvītas lietas:
kaisle un maigums. Ik dienas domāju par to, kā tas būtu , ja mēs dzīvotu kopā.
Dalītos it visā. Dotu nevis tikai ņemtu. Iedomājos par ikdienišķām lietām ,kas
dzīves steigā liekas nesvarīgas. Bet īstenībā tās pat ir ļoti svarīgas. Tie ir
mirkļi ,kas mūs iedvesmo. Mirkļi, kas ļauj saskatīt lietu patieso būtību. Tu
esi tas, kas liek man apstāties un vērot. Tu esi tas, dēļ kā nespēju dzīvot. Tu
esi mana iedvesma, motivācija, aizraušanās, siltums un cilvēks, kuru nevēlos
pazaudēt. Tu esi man viss.
Kas ir dzīves ceļa zīmes? Pavisam
vienkārši. Tie esam mēs paši, tās ir lietas, notikumi ,kas mūs iespaido. Mēs to
vienkārši nemākam saskatīt. Ziniet? Varbūt labi vien ir . Jo tas mums paliek kā
pārsteigums.
piektdiena, 2013. gada 8. marts
........
Sveiki! Jau kādu laiciņu šeit neko neesmu rakstījusi!:) Rodas sajūta,ka mans blogs "raud" pēc kāda ieraksta. Godīgi sakot,pietrūka šī mana iknedēļas aktivitāte! Tāpēc šīs dienas rakstā, centīšos izklāstīt manas dzīves notikumu gaitu.
Šis mēnesis burtiski palidoja. Klāt jau pirmais eksāmens. Pēdējais gads vidusskolā. Bažas par turpmāko. Uztraukums! Ikdienā cenšos to slēpt aiz savas maskas,kas,jāatzīst,man labi padodas. Meitene,kurai ir savi mērķi un sapņi. Meitene,kura ir pārliecināta par to,ko vēlas dzīvē sasniegt. Viņu nekas nespēj apturēt. Ne viss ir tā,kā tas liekas. Arī man ir bail no nezināmā! Mēdz uzskatīt,ka bailes dzīvo tikai mūsu iedomās. Gribētos gan ticēt! Reizēm liekas,ka varētu visu atlikušo dzīvi ieritināties kādam azotē un vienkārši dzīvot nedomājot, neuztraucoties par tālāko.
Ir vēlas kaut kas! Esmu satikusi kādu cilvēku. Kas ir ienācis manā dzīvē diezgan netradicionālā veidā. Visu dzīvi bēgu no savas pagātnes. Ik uz soļa sekoju tam,lai neatgriežos tur,kur biju. Reizēm rodas sajūta,ka tas ir kā skatīties *viņā, dzirdēt *viņu, sajust *viņu. Tikai šoreiz tas ir citādāk. Es nemeklēju savu pagātni! Tā pati atrada mani,tikai citā veidolā. Lēnam sāku aptvert,ka es nevēlos vairs bēgt. Ka iespējams,tam tā ir jābūt. Es visu biju izsapņojusi savādāk. Taču tikai tagad es saprotu,ka tā nebija pareizi. Visu šo laiku es biju kļūdījusies,jo nesapratu,kas ir pareizi. Tas arī ir iemesls manām neizdevušajām attiecībām. Man nevajadzēja bēgt. Mirkļi-ellišķi sāpīgi un dievišķi skaisti./I.Ziedonis/
Es vēlos ticēt,ka šis ir ceļš,kas ved mani uz zemi,ko dēvē par "Laimi" Es centīšos pildīt savu solījumu. Es vairs nebaidos!
Šis mēnesis burtiski palidoja. Klāt jau pirmais eksāmens. Pēdējais gads vidusskolā. Bažas par turpmāko. Uztraukums! Ikdienā cenšos to slēpt aiz savas maskas,kas,jāatzīst,man labi padodas. Meitene,kurai ir savi mērķi un sapņi. Meitene,kura ir pārliecināta par to,ko vēlas dzīvē sasniegt. Viņu nekas nespēj apturēt. Ne viss ir tā,kā tas liekas. Arī man ir bail no nezināmā! Mēdz uzskatīt,ka bailes dzīvo tikai mūsu iedomās. Gribētos gan ticēt! Reizēm liekas,ka varētu visu atlikušo dzīvi ieritināties kādam azotē un vienkārši dzīvot nedomājot, neuztraucoties par tālāko.
Ir vēlas kaut kas! Esmu satikusi kādu cilvēku. Kas ir ienācis manā dzīvē diezgan netradicionālā veidā. Visu dzīvi bēgu no savas pagātnes. Ik uz soļa sekoju tam,lai neatgriežos tur,kur biju. Reizēm rodas sajūta,ka tas ir kā skatīties *viņā, dzirdēt *viņu, sajust *viņu. Tikai šoreiz tas ir citādāk. Es nemeklēju savu pagātni! Tā pati atrada mani,tikai citā veidolā. Lēnam sāku aptvert,ka es nevēlos vairs bēgt. Ka iespējams,tam tā ir jābūt. Es visu biju izsapņojusi savādāk. Taču tikai tagad es saprotu,ka tā nebija pareizi. Visu šo laiku es biju kļūdījusies,jo nesapratu,kas ir pareizi. Tas arī ir iemesls manām neizdevušajām attiecībām. Man nevajadzēja bēgt. Mirkļi-ellišķi sāpīgi un dievišķi skaisti./I.Ziedonis/
Es vēlos ticēt,ka šis ir ceļš,kas ved mani uz zemi,ko dēvē par "Laimi" Es centīšos pildīt savu solījumu. Es vairs nebaidos!
pirmdiena, 2013. gada 7. janvāris
:(
Tukšums
Liels melns caurums. Portāls,kuru šķērsojot, tu pazūdi Nekurienē. Šeit nav sienu, nav grīdas. Debesis plašas tik bezgalīgi tālu,kad šķiet, ka tās ir beigas. Slikta dūša, nemiers pakrūtē. Smagi elpas vilcieni. Atmiņas. Uzplaiksnījumi kā zibšņi par visu bijušo. Scenārijs,kas ir ar nelaimīgām beigām. Vieta,kur nevēlas nonākt neviens. Bailes,sāpes,dusmas,nesaprašana. Viss vienā. Par daudz. Izlaidiet mani ārā! Es vairs nespēju elpot. Man nav spēka!
Es ,tev, lūdzu,neturi mani tik cieši. Sāp! Nežēlīgi sāp. Mana sirds pārakmeņojas. Man kļūst auksti. Man ir bail. Es vairs neko nedzirdu, tikai redzu mirkļus,kas ir bijuši. Tie man nozīmē tik daudz. Bet kā tas dedzina! Tu pat nespēj iedomāties. Esmu atbildīga par to,ka te nonācu. Es nezināju,ka viss aizies tik tālu. Es devu cerību tev. Pati to nenojautu. Kā maza meitene apskāvu visu pasauli,neapzinoties,ka tā nedrīkst. Man vairs nav,ko izraudāt. Es gribu bļaut,bet mana balss ir par vārgu. Es cenšos nepakrist,bet es neesmu tik spēcīga. Es beidzot sapratu! Es sapratu! Sirdsapziņa. Rīcība. Vienmēr būs sekas. neizbēgamas. Labas, sliktas,tas viss ir atkarīgs no tevis. Lūdzu,padod man savu roku un izvelc no šejienes ārā. Es ilgāk vairs šeit nevaru uzkavēties.
Es ,tev, lūdzu,neturi mani tik cieši! Drīz pārvērtīšos pīšļos ,kas izgaisīs. Un tad, tu mani vairs nekad neredzēsi. Tu pārtiski no atmiņām,kuras nobeigs tevi. Apziņa,kad nevajadzēja turēt mani tik cieši. Es,tevi,lūdzu! Atbrīvo mani!
Tu man esi dārgs,nozīmīgs, Cilvēks,ko nevēlos zaudēt. Es ,tev, lūdzu! Esi mans draugs,balsts,grīda,siena. Vēlos kā mazs bērns savīties kamoliņā, un ielīst kādam klēpī. Cieši pieglausties. Aizmirsties! Dzīvot nevis izdzīvot. Liesmiņa,tā lēnām dziest. Tu nedrīksti viņu nodzēst. Nedrīksti. Apņem liesmu un stāvi priekšā vējam. Tā ir vienīgā iespēja. Sargi mani kā nevienu citu.
Piedod! Lūdzu,piedod! Ar tevi es nevaru būt kopā,nevaru! Bet bez tevis arī dzīvot nevēlos. Tā doma mani beidz nost. Piedod,mana neizlēmība un egoisms sāpina tevi."Viņš mīl viņu,viņa viņu nē,viņa mīl citu,bet citam ir vienalga" Nelūdz man to,ko es nevaru! Vienmēr būsi manā sirdī šā vai tā!
piektdiena, 2013. gada 4. janvāris
Romance
Lēnām gatavojos vakara ballītei!:) Pēkšņi mani pārņēma romantika! Cik neierasti! Un šeit dziesmiņa!:)
Abonēt:
Ziņas (Atom)